Ministru kabineta š.g. 28. septembra sēdē apstiprināti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas izstrādāti, lai veicinātu augstāku patērētāju tiesību aizsardzības līmeni digitālajā jomā, nosakot patērētāju tiesības neatbilstošu digitālā satura un digitālā pakalpojuma iegādes un piegādes gadījumos, kā arī neatbilstošu preču iegādes gadījumā. Vienlaikus grozījumi sekmēs to digitālo pakalpojumu sniedzēju darbību un attīstību, kas darbojas ES tirgū, jo prasības būs harmonizēts visās ES dalībvalstīs.
Līdz ar grozījumiem likumā digitālajam saturam un digitālajam pakalpojumam tiek noteiktas atbilstības, modificēšanas un piegādes prasības. Iepriekš digitālais saturs bija daļa no preces definīcijas tvēruma, tomēr ņemot vērā digitālā satura īpatnības un to, ka digitālajā vidē ir aizsargājami arī personas dati, prasības noteiktas atsevišķi. Jaunās prasības ietver gan atbilstības prasības, gan piegādes prasības, kā arī aizsardzības līdzekļus patērētājiem neatbilstības gadījumā. Vienlaikus jānorāda, ka kā atsevišķa preču kategorija tiek izdalītas viedās preces (smart goods), jo to izmantošanai ir nepieciešams digitālais saturs.
Grozījumi arī nostiprina jau pastāvošo praksi par preču iegādi norēķināties ar naudas summu vai vērtības digitālu ekvivalentu, piemēram, ir noteikts, ka var norēķināties ar e-vaučeri. Tāpat noteikts, ka, izmantojot kādu digitālu platformu, patērētājs par to samaksā ar saviem datiem atkarībā no pieprasītā – vārds, uzvārds, elektroniskā pasta adrese u.c. Šāda prakse tiek nostiprināta, lai aizsargātu patērētāju tiesības un nepieciešamības gadījumā patērētājs varētu ne tikai lūgt novērst neatbilstību, bet arī atsaukt savus datus.
Ar digitālo saturu un digitālo pakalpojumu tiek aptverts viss saturs un visi pakalpojumi digitālajā vidē, kas nav saistīts ar valsts sniegtajiem pakalpojumiem (piem., latvija.lv vai eveselība). Līdz ar to šie nosacījumi attiecināmi, piemēram, uz aplikācijām telefonos (spēlēm, foto/video veidošanas aplikācijām), sociālajiem tīkliem kā facebook, youtube, instagram utt., e-žurnāliem un filmām, ko iegādājamies internetā, utt. Lielākā daļā gadījumu patērētāji iegādājās digitālo saturu apmaiņā pret saviem datiem – piemēram, lai izmantotu facebook, jāiesniedz informāciju par sevi (vārds, uzvārds, epasts); daļā gadījumu patērētājs arī veic maksājumus par pakalpojuma iegādi, piemēram, lai lasītu grāmatas. Jaunie grozījumi stiprinās patērētāja tiesības abos gadījumos – neatkarīgi no tā, kādā veidā par digitālā satura vai pakalpojuma izmantošanu ir maksāts (ar naudu, vaučeru vai saviem datiem), patērētājam ir tiesības, lai neatbilstības tiktu novērstas jebkurā gadījumā.
Kaut patērētāja prasījumu tiesību termiņš paliek nemainīgs, t.i. divu gadu laikā patērētājs var iesniegt prasījumu pārdevējam vai pakalpojumu sniedzējam par neatbilstošu preci vai pakalpojumu, līdz ar grozījumiem mainīts šo prasību tiesību termiņa sākums, kas tiks sākts ar piegādes dienu, nevis iegādes dienu. Šādi patērētāja tiesību termiņš sāksies tikai ar to brīdi, kad patērētājs preces būs saņēmis. Vienlaikus no pašreizējiem sešiem mēnešiem līdz vienam gadam pagarināts arī termiņš, kurā patērētājam nav pienākuma pierādīt preces neatbilstību, uzskatot, ka neatbilstība jau pastāvēja pārdošanas brīdī.
Jau šobrīd likumā ir noteikti kritēriji, kādiem jāatbilst precei, lai tā tiktu uzskatīta par atbilstošu, piemēram, tai jāatbilst aprakstam, veidam, jābūt izmantojamai atbilstoši tās mērķim utt. Līdz ar šodien apstiprinātajiem grozījumiem precēm tiek pievienots jauns atbilstības kritērijs – preču ilgizturība, kas nozīmē, ka precei ir jāsaglabā savas vajadzīgās funkcijas lietošanas laikā. Preču ilgtspējas kritērijs ieviests ar mērķi, lai pēc iespējas ilgāk patērētāji izmantotu jau iegādātas preces, lai patērētāji vairāk izvēlētos preču labošanu nevis jaunu preču iegādi, tādējādi risinot vienlaikus gan vides, gan aprites ekonomikas aspektus.
Detalizēti ar izstrādātajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā var iepazīties Tiesību aktu projektu publiskajā portālā. Līdz ar grozījumiem likumā Latvijas normatīvajā regulējumā tiek pārņemtas trīs Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas – par digitālā satura un digitālo pakalpojumu piegādes līgumu aspektiem, par preču pārdošanas līguma aspektiem, un par patērētāju tiesību aizsardzības noteikumu labāku izpildi un modernizēšanu.
