Eiropas Komisija uzņēmumam Google ir uzlikusi 2,42 miljardu eiro soda naudu par ES pretmonopola noteikumu pārkāpšanu. Google ir ļaunprātīgi izmantojis savu meklētājprogrammas dominējošo stāvokli tirgū, priekšplānā nelikumīgi izvirzot citu Google produktu – tā salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu.

Uzņēmumam sava rīcība ir jāizbeidz 90 dienu laikā vai arī tam tiks piemēroti soda maksājumi līdz 5 % no Google mātesuzņēmuma Alphabet vidējā vispasaules dienas apgrozījuma.

Par konkurences politiku atbildīgā komisāre Margrēte Vestagere sacīja: “Google ir devis daudzus inovatīvus produktus un pakalpojumus, kas būtiski mainījuši mūsu dzīvi. Tā ir labā ziņa. Taču Google stratēģija attiecībā uz salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu bija ne tikai piesaistīt patērētājus, padarot savu produktu labāku par konkurentu piedāvātajiem. Tā vietā Google ļaunprātīgi izmantoja savu meklētājprogrammas dominējošo stāvokli tirgū, meklēšanas rezultātos izvirzot priekšplānā savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu un ierindojot zemāk konkurentu piedāvātos pakalpojumus.

Saskaņā ar ES pretmonopola noteikumiem Google ir rīkojies nelikumīgi. Tas ir liedzis citiem uzņēmumiem iespēju konkurēt, balstoties uz to sniegumu, un būt inovatīviem. Un galvenokārt Google ir liedzis Eiropas patērētājiem patiesas pakalpojumu izvēles iespēju un visas inovācijas sniegtās priekšrocības.”

Google stratēģija attiecībā uz savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu

Google galvenais produkts ir Google meklētājprogramma, kas piedāvā meklēšanas rezultātus patērētājiem, kuri par šo pakalpojumu maksā ar saviem datiem. Gandrīz 90 % no Google ieņēmumiem tiek gūti no reklāmām, piemēram, no tām, ko redz patērētāji meklēšanas vaicājuma laikā.

2004. gadā Google ienāca atsevišķajā salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu tirgū Eiropā ar produktu, ko sākotnēji sauca par “Froogle”; 2008. gadā tas tika pārsaukts par “Google Product Search” un kopš 2013. gada tā nosaukums ir “Google Shopping”. Tas ļauj patērētājiem tiešsaistē salīdzināt produktus un cenas un atrast visu veidu tiešsaistes mazumtirgotāju piedāvājumus, tostarp ražotāju tiešsaistes veikalu, platformu (piemēram, Amazon un eBay) un citu tālākpārdevēju piedāvājumus.

Kad Google ienāca salīdzinošās iepirkšanās tirgos ar Froogle, tajos jau darbojās vairāki tirgus dalībnieki. Pašreizējie Google sniegtie pierādījumi liecina, ka uzņēmumam bija zināms, ka Froogle tirgus darbības rādītāji ir relatīvi vāji (kādā 2006. gada iekšējā dokumentā ziņots, ka “Froogle simply doesn’t work” / “Froogle vienkārši nedarbojas”).

Lai salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi būtu konkurētspējīgi, tie lielā mērā ir atkarīgi no datplūsmas. Jo lielāka datplūsma, jo vairāk klikšķu un lielāki ieņēmumi. Turklāt lielāka datplūsma piesaista vairāk mazumtirgotāju, kuri vēlas izvietot savus produktus, izmantojot salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu. Ņemot vērā Google dominējošo stāvokli vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu jomā, tā meklētājprogramma ir nozīmīgs salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu datplūsmas avots.

Kopš 2008. gada Google Eiropas tirgos sāka ieviest būtiskas pārmaiņas stratēģijā, kā virzīt savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu. Šī stratēģija balstījās uz Google dominējošo stāvokli vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu jomā un nevis uz konkurenci, kas pamatojas uz sniegumu salīdzinošās iepirkšanās tirgos:

• Google ir sistemātiski izvirzījis priekšplānā savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu: kad patērētājs ievada meklēšanas vaicājumu Google meklētājprogrammā, attiecībā uz kuru Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojums vēlas parādīt rezultātus, meklēšanas rezultātu lapā šie rezultāti tiek parādīti pirmie vai tuvu tiem.
• Google savos meklēšanas rezultātos ir ierindojis zemāk sāncenšu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumus: sāncenšu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi Google meklēšanas rezultātos tiek parādīti, pamatojoties uz Google vispārīgās meklēšanas algoritmiem. Šajos algoritmos Google ir iekļāvis vairākus kritērijus, kuru dēļ sāncenšu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi tiek ierindoti zemāk. Pierādījumi liecina, ka pat visaugstāk ierindotais konkurentu pakalpojums vidēji parādās tikai Google meklēšanas rezultātu ceturtajā lapā un pārējie ir meklējami vēl tālāk. Google paša salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam netiek piemēroti Google vispārējās meklēšanas algoritmi, kas ietver šādu rezultātu zemāku ierindošanu.

Tādējādi Google meklēšanas rezultātos Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojums ir patērētājiem redzamāks, turpretim konkurentu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumi ir mazāk pamanāmi.

Pierādījumi liecina, ka patērētāji daudz biežāk klikšķina uz rezultātiem, kas ir redzamāki, proti, uz tiem rezultātiem, kas Google meklēšanas rezultātos parādās augstāk. Pat izmantojot galddatorus, pirmajā lapā desmit augstāk ierindotie vispārējās meklēšanas rezultāti kopumā saņem aptuveni 95 % no visiem klikšķiem, kas veikti vispārējās meklēšanas rezultātos (pirmais rezultāts saņem aptuveni 35 % no visiem klikšķiem). Pirmais rezultāts Google vispārējās meklēšanas rezultātu otrajā lapā saņem tikai aptuveni 1 % no visiem klikšķiem. To nevar izskaidrot vienīgi ar to, ka pirmais rezultāts ir atbilstīgāks, tāpēc ka pierādījumi arī liecina, ka, aizvirzot pirmo rezultātu uz trešo pozīciju, klikšķu skaits samazinās apmēram par 50 %. Ņemot vērā to, ka mobilo ierīču ekrāns ir daudz mazāks, rezultāts ir pat vēl izteiktāks.

Tas nozīmē, ka, izvirzot priekšplānā tikai savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu un konkurentus ierindojot zemāk, Google savam salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam ir devis ievērojamas priekšrocības salīdzinājumā ar sāncenšiem.

ES pretmonopola noteikumu pārkāpšana

Google darbības ir Google dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu jomā, samazinot konkurenci salīdzinošās iepirkšanās tirgos.

Dominējošs stāvoklis tirgū kā tāds nav nelikumīgs saskaņā ar ES pretmonopola noteikumiem. Tomēr dominējošie uzņēmumi ir īpaši atbildīgi, lai to spēcīgā tirgus pozīcija netiktu izmantota ļaunprātīgi, ierobežojot konkurenci tirgos, kur tie ir dominējoši, vai atsevišķos tirgos.

• Šodien pieņemtajā lēmumā secināts, ka Google ir dominējošs stāvoklis vispārējās interneta meklēšanas tirgos visā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ), t.i., 31 EEZ valstī. Tajā konstatēts, ka kopš 2008. gada Google ir bijis dominējošais stāvoklis vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu tirgos visās EEZ valstīs, izņemot Čehijas Republiku, kurā dominējošais stāvoklis ar lēmumu ir noteikts kopš 2011. gada. Šis izvērtējums pamatojas uz to, ka Google meklētājprogrammai ir bijušas ļoti lielas tirgus daļas visās EEZ valstīs, vairumā no tām pārsniedzot 90 %. Tā tas ir konsekventi bijis vismaz kopš 2008. gada, kas ir laikposms, par kuru Komisija veica izmeklēšanu. Turklāt, lai iekļūtu šajos tirgos, ir jāpārvar lieli šķēršļi, ko daļēji rada tīkla ietekme: jo patērētāji vairāk izmanto meklētājprogrammu, jo tā ir pievilcīgāka reklāmdevējiem. Gūto peļņu var izmantot, lai piesaistītu vēl vairāk patērētāju. Tāpat arī rezultātu uzlabošanai var savukārt izmantot meklētājprogrammas apkopotos datus par patērētājiem.​
• Google ir ļaunprātīgi izmantojis šo dominējošo stāvokli tirgū, nelikumīgi izvirzot priekšplānā savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu. Meklēšanas rezultātu lapās uzņēmums izvirzīja priekšplānā vienīgi savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu, vienlaikus ierindojot zemāk konkurentu pakalpojumus. Tas apslāpēja uz sniegumu balstītu konkurenci salīdzinošās iepirkšanās tirgos.

Google ieviesa šo praksi visās tajās 13 EEZ valstīs, kurās tas piedāvāja savu salīdzinošās iepirkšanas pakalpojumu – sākot no 2008. gada janvāra Vācijā un Apvienotajā Karalistē. Pēc tam uzņēmums paplašināja šo praksi Francijā (2010. gada oktobrī), Itālijā, Nīderlandē un Spānijā (2011. gada maijā), Čehijas Republikā (2013. gada februārī) un Austrijā, Beļģijā, Dānijā, Norvēģijā, Polijā un Zviedrijā (2013. gada novembrī).

Google nelikumīgo darbību sekas

Google nelikumīgās darbības ir ievērojami ietekmējušas konkurenci starp paša Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu un sāncenšu pakalpojumiem. Šīs darbības deva Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumam ievērojamus datplūsmas ieguvumus uz konkurentu rēķina un tādējādi kaitēja Eiropas patērētājiem.

Ņemot vērā Google dominējošo stāvokli vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu jomā, tā meklētājprogramma ir nozīmīgs datplūsmas avots. Google nelikumīgo darbību dēļ datplūsma uz Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu ievērojami palielinājās, savukārt konkurenti ilgstoši cieta ļoti būtiskus datplūsmas zaudējumus.

• Kopš ļaunprātīgo darbību sākšanas Google salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma datplūsma ir palielinājusies 45 reizes Apvienotajā Karalistē, 35 reizes Vācijā, 19 reizes Francijā, 29 reizes Nīderlandē, 17 reizes Spānijā un 14 reizes Itālijā.
• Savukārt pēc Google veiktās meklēšanas rezultātu pazemināšanas, datplūsma uz konkurentu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem ievērojami saruka. Piemēram, Komisijai guva konkrētus pierādījumus par to, ka datplūsma uz dažām konkurentu tīmekļa vietnēm pēkšņi samazinājusies par 85 % Apvienotajā Karalistē, līdz 92 % Vācijā un 80 % Francijā. Arī šis negaidītais kritums nav izskaidrojams ar citiem faktoriem. Daži konkurenti ir pielāgojušies un spējuši atgūt daļu datplūsmas, taču tas nekad nav izdevies pilnībā.

Apvienojumā ar citiem Komisijas konstatējumiem tas liecina par to, ka Google darbības ir kavējušas uz sniegumu balstītu konkurenci salīdzinošās iepirkšanās tirgos, liedzot Eiropas patērētājiem izdarīt brīvu izvēli un apslāpējot inovācijas.

Apkopotie pierādījumi

Pieņemot lēmumu, Komisija ir savākusi un visaptveroši analizējusi plašu pierādījumu klāstu, tostarp:

1. aktuālos dokumentus, kas saņemti gan no Google, gan citiem tirgus dalībniekiem;
2. ļoti ievērojamu daudzumu reālos apstākļos iegūtu datu, tostarp faktiskos Google meklēšanas rezultātus 5,2 terabaitu apjomā (aptuveni 1,7 miljardi meklēšanas vaicājumu);
3. eksperimentus un apsekojumus, jo īpaši meklēšanas rezultātos analizējot redzamības ietekmi uz patērētāju rīcību un klikšķināšanas apmēru.
4. finanšu un datplūsmas datus, kas Google meklēšanas rezultātos atspoguļo redzamības komerciālo nozīmi un rezultātu pazemināšanas ietekmi; un
5. plašu tirgus izpēti par patērētājiem un konkurentiem attiecīgajos tirgos (Komisija nosūtīja aptaujas anketas vairākiem simtiem uzņēmumu).

Lēmuma sekas

Komisija ir noteikusi 2 424 495 000 eiro soda naudu, ņemot vērā pārkāpuma ilgumu un nopietnību. Saskaņā ar Komisijas 2006. gada Pamatnostādnēm naudas soda aprēķināšanai(sk. paziņojumu presei un MEMO) soda nauda tika aprēķināta, pamatojoties uz to Google ieņēmumu vērtību, kas gūti no tā salīdzinošās iepirkšanās pakalpojuma attiecīgajās 13 EEZ valstīs.

Komisijas lēmumā noteikts, ka Google ir jāpārtrauc sava nelikumīgā rīcība 90 dienu laikā pēc lēmumam pieņemšanas un jāatturas no jebkādiem pasākumiem ar tādu pašu vai līdzvērtīgu nolūku vai ietekmi. Jo īpaši lēmums nosaka, ka Google ir jāievēro vienkāršais princips nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret konkurentu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumiem un savu pakalpojumu:

Attiecībā uz sāncenšu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu pozīciju un attēlojumu Google meklēšanas rezultātu lapās Google jāpiemēro tādi paši procesi un metodes, kādas tas piemēro attiecībā uz savu salīdzinošās iepirkšanās pakalpojumu.

Vienīgi Google ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu atbilstību, un Google ziņā ir skaidrot, kā tas plāno to panākt. Neatkarīgi no tā, kādu risinājumu Google izvēlēsies, Komisija cieši uzraudzīs, kā Google ievēro lēmuma noteikumus, un Google pienākums ir informēt Komisiju par savu rīcību (sākotnēji 60 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas, pēc tam – iesniedzot periodiskus ziņojumus).

Ja Google neizpildīs Komisijas lēmuma prasības, uzņēmumam tiks piemēroti maksājumi par neatbilstību līdz 5 % no Google mātesuzņēmuma Alphabet vidējā vispasaules dienas apgrozījuma. Komisijai šāda neatbilstība būtu jānosaka atsevišķā lēmumā, piemērojot maksājumu ar atpakaļejošu datumu no neatbilstības sākuma dienas.

Visbeidzot Google būs jāatbild arī par civilprasībām par zaudējumu atlīdzību, ko dalībvalstu tiesās var iesniegt personas vai uzņēmumi, kurus skārusi Google konkurenci ierobežojošā rīcība. Jaunā ES direktīva par zaudējumu atlīdzināšanas prasībām par konkurences tiesību pārkāpumiem ļauj pret konkurenci vērsto darbību upuriem vieglāk gūt zaudējumu atlīdzību.

Citas Google lietas

Komisija jau ir nonākusi pie sākotnējā secinājuma, ka Google ir ļaunprātīgi izmantojis dominējošo stāvokli tirgū divos citos gadījumos, par kuriem joprojām notiek izmeklēšana. Tie ir saistīti ar:

1. Android operētājsistēmu – Komisija pauž bažas, ka Google ir samazinājis izvēli un inovācijas iespējas vairākās mobilajās lietotnēs un pakalpojumos, īstenojot vispārēju stratēģiju attiecībā uz mobilajām ierīcēm nolūkā aizsargāt un paplašināt savu dominējošo stāvokli vispārējās interneta meklēšanas pakalpojumu jomā; un
2. AdSense – Komisija pauž bažas, ka Google ir samazinājis izvēli, ierobežojot trešo personu tīmekļa vietņu iespējas izvietot meklēšanas reklāmas, kuras piedāvā Google konkurenti.

Turklāt Komisija turpina izskatīt Google attieksmi pret citiem specializētiem Google meklēšanas pakalpojumiem savos meklēšanas rezultātos. Šodien pieņemtais lēmums ir precedents, ar ko izveido sistēmu šāda veida rīcības likumības izvērtēšanai. Vienlaikus tas neaizstāj nepieciešamību veikt konkrētu gadījumu analīzi, kas izskaidrotu katra tirgus raksturīgās iezīmes.

Konteksts

Skatīt arī faktu lapu.

Šodien pieņemtais lēmums ir adresēts Google Inc. un Alphabet Inc. – Google mātesuzņēmumam.

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 102. pants un EEZ līguma 54. pants aizliedz ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu. Šodien pieņemtais lēmums seko diviem iebildumu paziņojumiem, kas nosūtīti Google 2015. gada aprīlī un 2016. gada jūlijā.

Papildu informācija par šo izmeklēšanu ir pieejama Komisijas Konkurences ĢDtīmekļa vietnē, publiskajālietu reģistrā ar lietas numuru 39740.

Lai iepirkšanās ārzemēs sagādātu prieku, ir derīgi paturēt prātā dažas lietas, kas var palīdzēt nonākot konfliktsituācijā ar pārdevēju vai pakalpojuma sniedzēju.

Eiropas Savienības iekšējais tirgus ikvienam patērētājam sniedz plašas iespējas iegādāties preces citās dalībvalstīs. Lai iepirkšanās ārpus Latvijas sagādātu prieku, ir derīgi paturēt prātā dažas lietas, kas var palīdzēt, nonākot konfliktsituācijā ar pārdevēju:

• Vienmēr saglabā pirkuma čeku, jo tas ir dokuments, kas apliecina Tavas un pārdevēja līgumsaistības.
• Pārliecinieties, ka izvēlētajai precei piemīt visas funkcijas un īpašības, lai kalpotu nepieciešamiem mērķiem un iecerēm.

Pirms pirkuma veikšanas veikalā, pārdevējam skaidrā un labi saprotamā veidā ir jāsniedz noteikta informācija (ja tā jau nepārprotami neizriet no konteksta):

• Preču vai pakalpojumu galvenās īpašības.
• Pārdevēja identitāte.
• Preču vai pakalpojumu galīgā cena, ietverot visus nodokļus, kā arī attiecīgajā gadījumā – visi papildus piegādes izdevumi.
• Attiecīgajā gadījumā noteikumi par maksāšanu, piegādi, izpildi, laiku līdz kuram pārdevējs apņemas piegādāt preces vai sniegt pakalpojumu un kārtība, kādā pārdevējs izskata sūdzības.
• Papildus atgādinājums par patērētāja likumīgajām tiesībām, ja iegādāta līguma noteikumiem neatbilstoša prece, kā arī informācija par to vai un ar kādiem nosacījumiem ir pieejams garantijas remonts un komercgarantijas.
• Ja līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku vai tiek pagarināts automātiski – līguma termiņš vai līguma izbeigšanas nosacījumi.
• Ja tiek iegādāts digitāla satura produkts – informācija par funkcionalitāti, kā arī satura savienojamību ar aparatūru un programmatūru (ja pārdevējam tā ir zināma).

Ja pēc preces iegādes precei tiek konstatēts defekts, kas nav radies patērētāja vainas dēļ, patērētājam ir noteiktas tiesības saskaņā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem.

Eiropas Savienības normatīvie akti paredz, ka preces pārdevējs ir atbildīgs par preces neatbilstību divu gadu laikā no preces piegādes.