Pārbaudot influenceru ierakstus sociālajos medijos, tika konstatēts, ka 97 % no šiem influenceriem publisko komerciālu saturu, bet tikai katrs piektais sistemātiski norāda, ka tā ir reklāma. Eiropas Komisijas organizētās pārbaudes mērķis bija pārbaudīt, vai influenceri atklāj informāciju par savām reklāmas darbībām, kā to prasa Eiropas Savienības patērētāju tiesību akti. Tika pārbaudīti 576 influenceru ieraksti, kas publiskoti lielākajos tiešsaistes sociālajos medijos.

“Līdz ar tiešsaistes sociālo mediju straujo attīstību influenceru vide ir kļuvusi par pilnvērtīgu uzņēmējdarbību. Šobrīd lielākā daļa influenceru saņem ienākumus no saviem ierakstiem, tomēr mēs konstatējām, ka viņi ne vienmēr atklāj to saviem sekotājiem. Influenceriem ir ievērojama ietekme pār saviem sekotājiem, no kuriem daudzi ir nepilngadīgi. Es aicinu viņus būt daudz pārredzamākiem savas auditorijas priekšā,” saka Eiropas Savienības tieslietu komisārs Didjē Reinderss (Didier Reynders).

Pārbaudes laikā gūtie secinājumi:

• 97% publisko ziņas ar komerciālu saturu, bet tikai 20% sistemātiski atklāj, ka tā ir reklāma;
• 78 % pārbaudīto influenceru veic komercdarbību, tomēr tikai 36 % ir reģistrēti kā komercdarbības veicēji;
• 30 % savos ziņojumos nenorāda nekādu informāciju par uzņēmumu, piemēram, e-pasta adresi, uzņēmuma nosaukumu, pasta adresi vai reģistrācijas numuru;
• 38 % influenceru neizmanto sociālo mediju piedāvātās iespējas, kas kalpo komerciāla satura norādei, piemēram, Instagram nodrošināto Paid partnership norādi, taču izvēlas citu formulējumu, piemēram, #sadarbība (16 %), #partnerība (15 %) vai vispārīgu pateicību partneru zīmolam (11 %);
• 40 % no pārbaudītajiem influenceriem savā komunikācijā skaidri un pamanāmi norādīja, ka attiecīgā sadarbība saistīta ar komerciāliem mērķiem;
• 34 % influenceru profilos informācija par komerciālu saturu ir redzama uzreiz, neveicot papildu darbības, piemēram, noklikšķinot uz lasīt vairāk;
• 40 % influenceru reklamē savus produktus, pakalpojumus vai zīmolus, bet 60 % no tiem konsekventi vai vispār neatklāj reklāmu;
• 44% influenceru ir savas tīmekļvietnes, no kurām lielākā daļa pārdod savus produktus, pakalpojumus vai zīmolus.

Problemātiskā mārketinga prakse liecina par to, cik svarīgi ir mūsdienīgi un stingri tiesību akti, kas ir piemēroti, lai patērētājiem tiešsaistē nodrošinātu digitālo taisnīgumu.

Visā Eiropas Savienībā 2024. gada 17. februārī stāsies spēkā Digitālo pakalpojumu akts attiecībā uz visām tiešsaistes platformām. Ar Digitālo pakalpojumu aktu tiek saskaņoti visu Eiropas Savienību tiešsaistes platformu pienākumi, lai stiprinātu tiešsaistes telpas drošību un uzticamību. Tā rezultātā influenceriem, kuri augšupielādē saturu, būs jādeklarē, vai šāds saturs satur komerciālus paziņojumus. Turklāt influenceriem, kuri kvalificējami kā tirgotāji, ir jāsniedz informācija, lai nodrošinātu to izsekojamību, pirms viņi izmanto tiešsaistes platformas, lai reklamētu vai piedāvātu savus produktus vai pakalpojumus. Šie pienākumi jau attiecas uz sākotnēji noteiktajām ļoti lielajām tiešsaistes platformām, piemēram, Instagram, TikTok, Youtube, Facebook, X un Snapchat. No 17. februāra minētie noteikumi būs jāievēro arī mazākām tiešsaistes platformām.

Pārbaudes rezultātā 358 influeneri tika izraudzīti tālākai izpētei. Valsts iestādes sazināsies ar viņiem, lai pieprasītu ievērot spēkā esošos noteikumus.

Pārbaudē piedalījās Islande, Norvēģija un šādas Eiropas Savienības dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Kipra, Čehija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Grieķija, Ungārija, Īrija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Zviedrija. 82 pārbaudītajiem influenceriem ir vairāk nekā viens miljons sekotāju, 301 – vairāk nekā 100 000 sekotāju un 73 – no 5000 līdz 100 000 sekotāju.

Vairāki influenceri aktīvi darbojas dažādās sociālo mediju platformās: 572 ieraksti bija Instagram, 334 – TikTok, 224 – YouTube, 202 – Facebook, 82 – X (agrāk Twitter), 52 – Snapchat un 28 – Twitch.

Galvenās influenceru darbības nozares dilstošā secībā ir šādas: mode, dzīvesveids, skaistumkopšana, pārtika, ceļošana un fitness/sports. Jāpiemin, ka 119 influenceri popularizē neveselīgas vai bīstamas darbības, piemēram, neveselīgu pārtiku, alkoholiskos dzērienus, medicīniskās vai estētiskās procedūras, azartspēles vai finanšu pakalpojumus, piemēram, kriptovalūtas tirdzniecību.

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (turpmāk – PTAC) iesaistījās Eiropas Komisijas organizētajās Sweep aktivitātēs un no 2023. gada 27. oktobra līdz 27. novembrim īstenoja influenceru komercprakses pārbaudes sociālajos medijos, galveno uzmanība pievēršot sniegtās komerciālās informācijas nošķiršanai. Tika veikta 21 influencera pārbaude, un pārkāpumi konstatēti deviņos gadījumos.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas instrukcijā norādītajiem kritērijiem, tai skaitā influenceru popularitāti un sekotāju skaitu, PTAC izvēlējās 21 pārbaudāmo influenceri. Pārbaudes tika veiktas tādos sociālajos medijos kā Instagram, Facebook, TikTok un YouTube.

Tika veikta 21 influencera pārbaude, un pārkāpumi konstatēti deviņos gadījumos, proti, influenceri sociālajos medijos publiskoja informāciju, kas uzskatāma par patērētājiem adresētu reklāmu, tomēr attiecīgā informācija netika papildināta ar norādēm par tās komerciālo raksturu. Influenceru publiskotajai informācijai, kas uzskatāma par reklāmu, netika izmantoti atbilstoši tēmturi, piemēram, #reklāma, #reklāmraksts, #sponsorēts, #apmaksāts, #apmaksātasadarbība u.c.

Vienlaikus tika konstatēts, ka 14 gadījumos influenceri izmanto norādes, kas nav uzskatāmas par atbilstošām, piemēram:

• septiņi influenceri Instagram profilā, lai nošķirtu komerciālā rakstura informāciju, izmantoja norādi #ad, kas ir angļu valodas vārda advertisement saīsinājums un nav pietiekoši labi pamanāma un saprotama Latvijas patērētājiem;
• četri influenceri Instagram profilā, lai nošķirtu komerciālā rakstura informāciju, izmantoja norādi #promoting, kas nav uzskatāma par Latvijas patērētājiem skaidru norādi;
• seši influenceri Instagram profilā, lai nošķirtu komerciālā rakstura informāciju, izmantoja norādi #Collab, #Collaboration/sadarbība, kas var nebūt saprotama Latvijas patērētājiem un skaidri nenorāda, ka attiecīgā sadarbība saistīta ar komerciāliem mērķiem.

PTAC skaidro, ka influenceru pienākums sociālajos medijos ir skaidri un nepārprotami norādīt saturu, kam ir komerciāls raksturs, piemēram, izmantot tādus tēmturus kā #reklāma, #apmaksāts_saturs, #sponsorētssaturs vai iespēju robežās izmantot sociālo mediju piedāvātās iespējas, ja tās ir pieejamas, piemēram, Instagram nodrošināto Paid partnership norādi. Tādu tēmturu izmantošana kā #sadarbība, #ad, #promoting, #collab, #collaboration un ražotāju, tirgotāju, produktu vai dažādu tirdzniecības veicināšanas pasākumu nosaukumu izmantošana bez papildu norādēm pati par sevi nav pietiekoša, lai patērētājiem nodrošinātu nepārprotamu un atbilstoši sniegtu informāciju par konkrētās publikācijas komerciālo raksturu.

Jāpiemin, ka projekta ietvaros tikai deviņos gadījumos tika konstatēts, ka influenceri, kuri uzskatāmi par komercprakses īstenotājiem, sociālā medija Instagram profilā norāda savu kontaktinformāciju, piemēram, e-pasta adresi.

Saskaņā ar Sweep projekta pārbaužu rezultātiem, kā arī izvērtējot 2023. gadā konstatēto situāciju influenceru mārketinga jomā, PTAC secina, ka tirgus situācija šajā jomā ir uzlabojusies, jo daudzi influenceri sociālajos medijos komerciāla satura publikācijās cenšas izmantot vai izmanto reklāmas norādes. Tas norāda, ka informētība un izpratne par normatīvo aktu prasībām šajā jomā ir pieaugusi.

Deviņos gadījumos, kuros PTAC projekta Sweep ietvaros konstatēja pārkāpumus, influenceriem tika nosūtīts PTAC aicinājums savā darbībā nodrošināt komercprakses atbilstību normatīvo aktu prasībām, pie komerciāla satura publikācijām izvēloties skaidri, uzskatāmi un nepārprotami informēt patērētājus par reklāmas paziņojumu komerciālo raksturu.