ECC-Latvia atklāj informēšanas kampaņu par riskiem, iepērkoties sociālo mediju vietnēs
Sociālo mediju vietnes ir ne tikai populāra saziņas vietnes, bet aizvien plašāk tiek izmantots kā mārketinga, pārdošanas un iepirkšanās kanāls. Taču Eiropas Patērētāju informēšanas centra (turpmāk – ECC Latvia) un Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) dati rāda, ka bieži vien, iepērkoties sociālo mediju vietnēs, patērētājiem rodas problēmas, jo tā ir augstāka riska iepirkšanās telpa. Pagājušajā gadā ECC Latvia saņēmis gandrīz 10 sūdzības, PTAC sniedzis aptuveni 100 konsultācijas un saņēmis vairāk kā 30 sūdzības par gadījumiem, kad patērētāji Latvijā vai citā ES valstī iegādājušies sociālo mediju vietnēs piedāvātās preces, tiešajā pastā sazinoties ar pārdevēju, tās arī apmaksājuši, taču preces nav saņēmuši vai to izskats ir bijis tālu no solītā izvietotajās foto. Tādēļ ECC Latvia un PTAC ir izstrādājuši gan video, gan infografiku ar galvenajiem padomiem, kas jāņem vērā, pirms pirkuma veikšanas sociālo mediju vietnēs.
“Tas, ka PTAC un ECC Latvia nesaņem ļoti daudz sūdzību par neveiksmīgiem pirkumiem sociālo mediju vietnēs, nenozīmē, ka patērētājiem nav problēmu ar komersantiem tajos iepērkoties. Liela daļa saprot, ka ir kļūdījušies un nonākuši bezpalīdzīgā situācijā, ar to samierinās. Tādēļ visus aicinu būt uzmanīgiem, ja izvēlaties preces un pakalpojumus, kurus iegādājaties sociālo mediju vietnēs,” brīdina PTAC direktore Baiba Vītoliņa.
Galvenokārt problēmsituācijas, patērētājiem iepērkoties sociālo mediju vietnēs un pa tiešo pastu sazinoties ar pārdevēju, saistītas ar to, ka prece tiek izvēlēta, pilnībā apmaksāta, tomēr netiek piegādāta. Turklāt, kā rāda ECC Latvia dati, tās ir dažādas preces un pakalpojumi – ļoti bieži apģērbs, apavi, kosmētika, pat pirmā iemaksa dzīvoklim, kreditēšanas pakalpojumi ar veiktām iemaksām u.c. Scenārijs parasti ir līdzīgs – prece vai pakalpojums tiek vilinoši piedāvāts kādā no populārākajām sociālo mediju vietnēm, to pārdevējs ļoti bieži ir fiziska persona, arī apmaksa ļoti bieži tiek veikta uz fiziskas personas kontu, taču prece tā arī netiek atsūtīta vai pakalpojums netiek sniegts.
Arī 2020. gadā PTAC veikto pārbaužu rezultāti sociālo mediju vietnēs liecina, ka 44% gadījumu netika sniegta informācija par preces tirgotāju vai pakalpojumu sniedzēju. 90% tirgotāji nav norādījuši preces apmaksas, piegādes vai saņemšanas noteikumus, kā arī atteikuma tiesības.
Tādēļ aicinām patērētājus, pirms iegādāties preces vai pakalpojumus sociālo mediju vietnēs apzināties augsto risku, kā arī ņemt vērā šādus padomus:
- Izpētīt pārdevēju/pakalpojuma sniedzēju
- Pārliecināties, vai tā ir juridiska persona, ir norādīta uzņēmuma adrese, reģistrācijas numurs un saziņas iespējas;
- Izpētīt jau esošās atsauksmes vairākos avotos;
- Ja gadījies sastapties ar negodīgiem pārdevējiem/pakalpojuma sniedzējiem, ziņot vietnes uzturētājiem, lai novērstu, ka cieš arī citi patērētāji.
- Izvairīties pirkt no privātpersonām
- Pērkot no privātpersonām, nedarbojas patērētāju tiesības!
- Nav 14 dienu atteikuma tiesību;
- Nav divu gadu termiņa, lai pieteiktu pretenziju par preces/pakalpojuma kvalitāti.
Nereti gan ECC Latvia, gan PTAC vēršas patērētāji, kuri iegādājušies preces vai pakalpojumus no privātpersonas. Tādēļ jāņem vērā, ka ECC Latvia un PTAC izskata tikai to patērētāju iesniegumus, kuri preces vai pakalpojumus iegādājušies no juridiskas personas vai personas, kas reģistrējusi savu saimniecisko darbību Valsts ieņēmumu dienestā!
Aicinām iepazīties ar informēšanas kampaņas materiāliem:
